Kultūras perspektīvas veido to, kā sabiedrības uztver un izturas pret dzīvniekiem — vai tie būtu biedri, svētas būtnes, resursi vai preces. Šie uzskati ir dziļi iesakņojušies tradīcijās, reliģijā un reģionālajā identitātē, ietekmējot visu, sākot no uztura paražām līdz rituāliem un likumiem. Šajā sadaļā mēs izpētīsim kultūras spēcīgo lomu dzīvnieku izmantošanas attaisnošanā, kā arī to, kā kultūras naratīvi var attīstīties līdzjūtības un cieņas virzienā.
No gaļas patēriņa slavināšanas noteiktos reģionos līdz dzīvnieku godbijībai citos, kultūra nav fiksēts ietvars — tā ir mainīga un pastāvīgi pārveidojas atkarībā no apziņas un vērtībām. Prakse, kas kādreiz tika uzskatīta par normālu, piemēram, dzīvnieku upurēšana, rūpnieciskā lauksaimniecība vai dzīvnieku izmantošana izklaidē, arvien vairāk tiek apšaubīta, jo sabiedrības saskaras ar ētiskajām un ekoloģiskajām sekām. Kultūras evolūcijai vienmēr ir bijusi galvenā loma apspiešanas apkarošanā, un tas pats attiecas uz mūsu attieksmi pret dzīvniekiem.
Izceļot balsis no dažādām kopienām un tradīcijām, mēs cenšamies paplašināt sarunu ārpus dominējošajiem naratīviem. Kultūra var būt instruments saglabāšanai, bet arī pārveidošanai. Kad mēs kritiski iesaistāmies savās paražās un stāstos, mēs atveram durvis uz pasauli, kurā empātija kļūst par centrālo mūsu kopīgajā identitātē. Šī sadaļa veicina cieņpilnu dialogu, pārdomas un tradīciju pārvērtēšanu veidos, kas godina gan mantojumu, gan dzīvību.
Reliģija un garīgums ir dziļi ietekmējuši to, kā cilvēki uztver un izturas pret dzīvniekiem, piedāvājot mūžīgas mācības, kas atbalsta līdzjūtību, empātiju un nevardarbību. Tādās tradīcijās kā hinduisma *ahimsa*, budisma mīlestības pilna laipnība, džainisma stingrā vegānu ētika vai kristietības radīšanas pārvaldība, šie principi veicina ētiskas izvēles, kas godina visu dzīvo būtņu svētumu. Pieņemot tādas prakses kā veģetārisms vai vegānisms, ko iedvesmojušas garīgās vērtības, indivīdi var saskaņot savu rīcību ar uzskatiem, kas veicina laipnību pret dzīvniekiem. Šajā rakstā tiek aplūkota ticības un dzīvnieku labturības mijiedarbība, uzsverot, kā garīgās mācības iedvesmo līdzjūtīgāku pieeju mūsu kopīgajai eksistencei ar jūtošām radībām










